05/12/2025
Kā radās TMD?
Pirms aptuveni 25 gadiem divi labākie draugi devās mežā meklēt piedzīvojumus. Bruņojušies ar papīra lapām un zīmuļiem, viņi nolēma izveidot karti vietējam Tukuma mežam, lai pēc tam paši tajā varētu orientēties. Tā bija viņu “dārgumu karte”.
Kādu dienu viņi bija aizbraukuši pavisam tālu — jaunā, neizpētītā meža daļā. Tur gluži nejauši tika uzieta neliela taciņa, kas veda augšup pa kalnu. Ziņkārības vadīti, viņi tai sekoja. Liels bija viņu pārsteigums, takas galā ieraugot sagruvušu koka estakādi. “Šajā vietā jau reiz kāds ir bijis!” viņi noteica. Turpat bija manāmas arī sen uzraktas pumpas un kalniņi. Vēlāk izrādījās, ka pirms viņiem šeit ziemās bija izklaidējušies snovbordisti. Viss bija aizaudzis un pamests, taču vietai piemita skaidra sajūta — šo vietu vajag atdzīvināt!
Ar to arī viss sākās. Piedzīvojumiem pievienojās citi draugi, un dienu pēc dienas mežā sāka augt pirmie tramplīni. Viens, tad otrs, trešais… līdz kļuva skaidrs, ka šeit veidojas vesela dirtu līnija un dzimst kaut kas daudz lielāks par vienkāršu “vietu, kur uzlēkt un uzmest triku”.
Braucēju prasmes auga kopā ar tramplīnu izmēriem un skaitu. Pirmais dirts bija “Baltais”, otrais — “Brūnais”, nosaukti pēc uzmetienu finiera krāsas, jo sākotnēji tie bija no koka. Tad radās arī slavenais, stāvais “Raķete”. Visi tie kļuva par tā laika leģendārākajiem džampiem.
Kad ar dirtiem vairs nepietika, džeki devās augstāk kalnā un sāka veidot pirmās downhill trases — sākumā pieticīgas, vēlāk arvien drosmīgākas. Ar laiku parādījās virāžas, lielāki lēcieni, un mežs sāka pārvērsties par pilnvērtīgu braucēju spēļlaukumu.
Tolaik TMD bija kā sociālā platforma bez WiFi — vieta, kur satikt līdzīgi domājošos, atslēgties no ikdienas, kustēties, būvēt un vienkārši būt kopā. Tā vienoja. Tā bija kustība. Daudzi, kas toreiz satikās mežā, joprojām ir labi draugi.
Komūna bija liela, taču patiesi noturīga tā kļuva, pateicoties dažiem aktīvākajiem darboņiem — tiem, kas viens otram zvanīja: “Eu, ārā līst — jādod uz mežu, varēs mālu lipināt!” Dažkārt tika rīkotas talkas, un tad pulcējās vēl lielāks darītāju pulks. Aktīvākajos būvniecības posmos ap dirtiem rosījās pat 20–30 darboņu, bet lēkāt gribētāju un atbalstītāju bija vēl krietni vairāk.
Gadu gaitā pie dirtiem un downhill trasēm strādājuši neskaitāmi cilvēki — kāds daudzus gadus, kāds tikai vienu nedēļas nogali. Bet neatkarīgi no apjoma — paldies ikkatram! Jo tieši šo cilvēku nesavtīgā enerģija un ieguldītais laiks ir tas, kas veidojis TMD tādu, kāds tas ir šodien.
Ja Tev ir kāda bilde no arhīva, vai vēlies atbalstīt Tukuma Veloparka biedrību, raksti mums — mēs to ļoti novērtēsim. Un par vienu vari būt drošs: mēs savu misiju turpināsim, lai šo dārgumu "TMD" saglabātu arī turpmākos 25 gadus!