02/10/2017
Vitamīni
Vitamīni iedalās divās grupās, izņemsim katru no tām un beigās būs kopsavilkums un daži padomi.
Taukos šķīstoši vitamīni
-Retinols (a vitamīns ).
Ir antioksidants. Ķermenis sintezē vitamīnu no beta-karotīna. Nodrošina matu un ādas veselību, kā rī redzes normālo darbību un kaulu augšanu, imunitāte ir tieši saistīta ar pietiekamu daudzumu retinola.
-(vitamīns D). Šis vitamīns sintezējas organismā, nonākot ādai saskarē ar ultravioleto starojumu. Vai arī kopā ar ēdienu, tas var nonākt organismā. Galvenais šī vitamīna uzdevums ir nodrošināt fosfora un kalcija uzsūkšanos organismā nonākot ar ēdienu. Diemžēl Latvijas klimata dēļ cilvēka ķermenis nespēj sintezēt pietiekami daudz D vitamīna ultravioleta starojuma iedarbībā, tāpēc ir ieteicams lietot to kopā ar uzturu, piemēram, rieksti, augļi, dārzeņi, jūtas produkti.
(e vitamīns). Ir antioksidants. Ir labvēlīgi ietekmē cilvēka imunitāti. Kā arī piedalā reproducēšanas procesos.
(K vitamīns) Piedalās olbaltumvielu sintēzē organismā un vielmaiņas procesos. Kā arī nodrošina normālu darbību plaušām, nierēm un sirdij. Tās galvenais uzdevums ir nodrošināt pilnīgu kalcija asimilāciju mūsu organismā. Turklāt K vitamīns piedalās procesā kalcija- D vitamīna mijiedarbībā.
Ūdenī šķīstošie vitamīni
Askorbīnskābe (vitamīns c). Antioksidants. Nepieciešams pilnvērtīgai saistaudu un kaulu funkcionēšanai.
(vitamīns p). Nepieciešams kapilāru veselībai.
Tiamīns (vitamīns B1). Nepieciešams gremošanas sistēmai, sirds muskuļu un nervu sistēmas normālai darbībai. Tiamīns piedalās ogļhidrātu, tauku un olbaltumvielu fermentācijā.
Riboflavīns (B2 vitamīns). Ūdenī šķīstošo vitamīnu vidū ir pats svarīgākais. Riboflavīns ir nepieciešams sarkano asinsķermenīšu un antivielu rašanās procesos. Papildus riboflavīns nodrošina vairogdziedzera darbību, normālu augšanu, piepildījumu cilvēku reproduktīvās funkcijas organismā. Atbildīgs par matu, nagu, ādu un vispār visa organisma veselību.
Piridoksīns (vitamīns B6). Tas stimulē vielmaiņu. Piedalās eritrocītu un hemoglobīna rašanās procesos un nosūta glikozi šūnas iekšienē.
Niacīns (vitamīns pp vai Nikotīnskābe). Lielākā daļa no dzīvo šūnu oksidatīvajām reakcijām nenotiek bez tā dalības.
Ciānkobalamīns (vitamīns B12). Piedalīšanās fermentatīvajās reakcijās ir tās galvenais uzdevums.
Folijskābe (folic acid). Piedalās nukleīnskābju un aminoskābju sintēzē.
Pantotēnskābe (Vitamīns B5). nepieciešams ogļhidrātu, tauku kā arī aminoskābju vielmaiņā. Tā pat Pantotēnskābe aktīvi piedalās tauksābju sintēzē.
Biotīns (vitamīns h). Ar viņu tiek sintezēts ferments, kas vajadzējīg ogļhidrātu vielmaiņas regulēšanā. Kā arī piedalās taukskābju un leicīnu vielmaiņā.
Tādejādi mikroelementi- vitamīni ir ārkārtīgi svarīgi cilvēka ķermeņa normālai darbībai. Vitamīni ir katalizatori kas piedalās dažādajos
Procesos. Tieši tāpēc viens no veselīga uztura pamatprincipiem ir uztura dažādībā, lai nekā nepietrūktu vai nebūtu pārāk daudz, kas arī var novest pie veselības traucējumiem.
Izvēloties produktus ir vērts pievērst uzmanību vietējiem un sezonāliem produktiem.
