26/08/2026
Atveram pēdējo Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcas lappusi. Un, šķiet, nevarētu būt labākas vietas, kur šo stāstu aizvērt, kā Rīgā.
Ilze un Māris šajā fotosesijā tērpušies Rīgas tautastērpos. Tā ir mūsu pilsēta, vieta, kur daudzi no mums ir dzimuši, auguši, satikušies, dejojuši un dzīvojuši savus stāstus.
Tagad, šķirot šo pēdējo lappusi, gribas atskatīties uz visu, kas te ielikts.
Uz cilvēkiem, kuri ļāva mums uz brīdi ieraudzīt ne tikai tērpu, bet arī savu dzimtas karti. Uz stāstiem par vecvecākiem, bērnības vasarām, dzimtajām vietām, nejaušām satikšanās reizēm un vietām, kuras cilvēks varbūt sen vairs nesauc par mājām, bet kuras kaut kādā veidā joprojām dzīvo viņā.
No Kurzemes līdz Latgalei. No Vidzemes līdz Zemgalei. No arheoloģiskā tērpa līdz Rīgas pilsētas tērpam. No tā, ko mantojām, līdz tam, ko šodien izvēlamies turpināt.
Šī burtnīca nekad nav bijusi tikai par tautastērpiem.
Tā ir par cilvēkiem, kuri tos uzvilka.
Par mūsu dažādajām izcelsmēm, reizēm pavisam neticamajiem dzimtas stāstiem un to, cik daudz Latvijas patiesībā var satilpt vienā cilvēkā.
Un varbūt tieši tāpēc šī pēdējā bilde ir īstā vieta, kur aizvērt grāmatu - Rīgā.
Jo no visiem ceļiem, kas šajās lappusēs izstaigāti, mēs beigās satiekamies tepat. Savā LU VPDK Dancis pilsētā. Savā dejā. Savā Latvijā.
✨ Ar šo lappusi mēs aizveram Skatuviskās dejas tautastērpu burtnīcu.
Paldies ikvienam, kurš ļāva mums ielūkoties savā stāstā. Paldies tiem, kuri atvēra skapjus, izstāstīja dzimtas atmiņas, aizdeva tērpus un uzticēja mums kaut ko ļoti personīgu.
Un visvairāk – paldies Dancim, kurš šo stāstu ne tikai dejo, bet arī turpina. ❤️ Tiekamies jau šovakar mūsu deju zālē.
📸 Raimonds Valpēters Evita Valpētere
