Latvijas Architektūra

Home
Latvia
Riga
Latvijas Architektūra

Žurnāls iznāk kopš 1995.gada, atjaunojot pirmskara izdevumu ar tādu pat nosaukumu.

Žurnāls satur aktuālu un sistematizētu informāciju par arhitektūras politikas, pilsētplānošanas, profesijas ētikas problēmām, ēkām, to projektētājiem un būvniekiem, par interjeriem un to dizaineriem, ainavu veidotājiem un tās pētniekiem.

14/09/2026

LA 185. Kalnu sabiedriskā centra būvniecība tika uzsākta 20. gadsimta 80. gadu pirmajā pusē kolhoza Jaunais komunārs saimnieciskās izaugsmes apstākļos, realizējot ambiciozu ieceri par daudzfunkcionāla sabiedriskā centra izveidi. Kalnu kultūras nams ir spilgta vēlīnā padomju perioda publiskās arhitektūras un dizaina liecība. 1986. gadā uzceltais kultūras nams jau tā atklāšanas laikā pārsteidza ar inovatīviem risinājumiem, apdares materiāliem un dizaina detaļām, kas saglabājušās līdz mūsdienām un arī šobrīd šķiet aktuālas un laikmetīgas. Kaut gan ēkas veidols saglabājies tikpat kā neskarts, kultūras pieminekļa statuss tai nav piešķirts, un nama īpašnieki – pašvaldība – apsaimnieko to pēc saviem ieskatiem, saprotot un novērtējot ēkas vēsturisko nozīmīgumu un tā potenciālu. Plašāk Inara Appena, foto Edgars Pohevičs https://www.facebook.com/EdgarsPohevics
Kalni Culture House is one of Latvia’s most striking examples of late Soviet public architecture and design. The multifunctional complex was built in the 1980s to a design by architect Ausma Ivāne, during a period of economic growth at the Jaunais komunārs collective farm. It was conceived as a regional centre combining cultural, educational, sporting, administrative and accommodation functions. Today, the complex houses a culture centre, a school, a music school, a sports hall and a hotel.

10/09/2026

LA 185. Kolektivizācija 20. gs. 50. gados Zemgales laukos ienāca ar vienlaidus meliorāciju un pārspīlēta mēroga tīrumu platībām. Pēckara gadu totalitaritāte pieprasīja auglīgo mālzemi Zemgalē atbrīvot no viensētām kā buržuāziskām paliekām, lai veidotos plaukstoši un spēcīgi t. s. kolhozi, kur vienkopus pastāv sabiedriskais centrs, dzīvojamās teritorijas, centralizētā ūdensapgāde un katlu māja. 80. gadi Tērvetes kolhozam aizsākās ar vērienu, attīstot ieceri par moderna kultūras un izglītības centra būvniecību. Arhitektiem Birutai un Andrim Vainovskiem ir izdevies atrisināt kompozicionālo apbūves izteiksmi un iesākt projekta realizāciju (1983). Kopējais kompozicionālais veidols rada emocionāli spēcīgu sajūtu, kura saistās ar netālo Tērvetes pilskalnu, kas pastāvēja kā zemgaļu senās apmetnes vieta kopš bronzas laikmeta. No iecerētā ansambļa apjoma realizēta tikai nepilna ceturtā daļa, t. i. sabiedriskā centra rietumu mala. Plašāk viesredaktore, profesore Aija Ziemeļniece, foto Aleksandrs Kendenkovs
Kroņauce and Tērvete developed at a historic crossroads near Kroņauce Manor, where rural roads, the watermill on the Auce River, fertile farmland and a local school encouraged settlement already during the Duchy of Courland. After the Second World War, collectivisation radically transformed this cultural landscape. The Tērvete collective farm was established in 1947 at the former Tiši farmstead. The most ambitious development was the cultural and educational centre designed in 1983 by architects Biruta and Andris Vainovskis. Its composition symbolically reinterpreted the traditional Latvian farmstead through perimeter buildings arranged around a courtyard, varied volumes, pitched roofs and a strong contrast between clay roof tiles and rendered walls. The architectural forms evoke both the solidity of agricultural work in Zemgale and the ancient heritage of nearby Tērvete Hillfort.

07/09/2026

LA 185. Pirmā Latvijas kolhoza Nākotne vērienīgā apbūve kā padomju arhitektūras mantojums ir ienesis spilgtu kultūrvēsturisko dzīslu. Leģendārais kolhoza priekšsēdētājs Artūrs Čikste aicināja talkā lietuviešu arhitektu Henriku Šilgali (Henrikas Šilgalis, 1944–2007), kurš 11 gados (1968–1979) kolhoza centra apbūvi izveidoja kā vienu no modernākajiem lauku ciematiem Latvijā.
Kompozicionāli telpiskais plānojums kolhoza centram 20. gs. 70. gados bija ļoti drosmīgs pagrieziens padomijas nomenklatūras laikā.
Arhitekts H. Šilgalis kopā ar projektu darba grupu, ko vadīja būvinženieris Ivars Lasis, kolhoza ciemata plānojumam meklēja kontekstu lauku vides un pilsētvides kompozicionālai sasaistei, veidojot trīs galvenās funkcionālās zonas – dzīvojamā apbūve, sabiedriska rakstura apbūve un ražošanas teritorija. Plašāk žurnāla viesredaktore profesore Aija Ziemeļniece un profesore Una Īle https://www.facebook.com/ile.una, fotogrāfs Aleksandrs Kendenkovs https://www.facebook.com/AleksKend
Latvia’s first collective farm, Nākotne, was established in Šķibe Parish in 1946 as a showcase project of Soviet rule. Its creation was accompanied by forced collectivisation, deportations and the destruction of rural farmsteads. Zemgale was particularly affected, yet the settlement later developed into a significant example of Soviet modernist architecture.

04/09/2026

Iznākusi žurnāla Latvijas Architektūra 2026. gada ceturtā (Nr. 185) burtnīca. Virstēma - Kopienu centri.
Mūsdienu kopienu centrs pagastos nav tas pats, kas bijušais kolhoza centrs, bet turpina vienu no svarīgākajām funkcijām – būt par vietējās sabiedriskās dzīves un identitātes kodolu.
Uz vāka Tērvetes kolhoza Kroņauces sabiedriskā centra rietumu mala. Arhitekti Biruta un Andris Vainovski. Fotogrāfs Aleksandrs Kendenkovs https://www.facebook.com/AleksKend

29/08/2026

Žurnāla izveidotājs un galvenais redaktors Jānis Lejnieks šodien svinētu savu 75. dzimšanas dienu. Gada sākumā viņš dēlam izteica vēlēšanos to atzīmēt Venēcijā. Jāni, pieminam un atceramies!

25/08/2026

LA 184. Atskats uz pavasara dizaina mesi Milānā.
Vadošais dizaina nozares pasākums Salone del Mobile.Milano jau sen ir pārvēlies pāri Rho Fiera žogam, apgūstot jaunas teritorijas un sadarbības formas: Fuorisalone, Brera design week, Isola design, Design Superstudio, villas, pilis, dārzus un privātus dzīvoklīšus. Pilsētas gaiss piesātinās ar dizainu un radošumu, reibinot daudzos interesentus, kas bez kurnēšanas stājās garās rindās pie zīmolu durvīm. Atjautība, vīzija, inovācijas, ilgtspējīga izcilība un emocijas veido 2026. gada Salone del Mobile plašās izstādes dalībnieku – uzņēmumu un zīmolu – vizītkarti.
Svarīgākā atziņa – mums nekas netrūkst, ir gan māksla, gan dizains, gan amatniecība. Ir radoši projektētāji un prasmīgi meistari, ir senas tradīcijas, kultūra un ražošanas tehnoloģijas. Ir uzņēmumi, kas uzdrošinās un pārkāpj robežas, jo tās eksistē tikai mūsu galvā. Aptverot trauslo līdzsvaru starp tradīcijām un progresu, iespējama saplūšana vienā evolūcijas procesā, tā paverot jaunas komerciālas, estētiskas un kultūras perspektīvas un vienlaikus saglabājot mums raksturīgo DNS. Plašāk Anita Grase

19/08/2026

LA 184. Rīgas domes rīkotajā metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi ABČ, ko izstrādāja RUUME arhitekti https://www.facebook.com/ruumearhitekti?locale=lv_LV kopā ar apakšuzņēmumiem SIA «Topia» un SIA «AMECO».
Projekta mērķis ir pārvērst AB dambi par mūsdienīgu, publiski pieejamu un visu gadu aktīvu pilsētas telpu, kas ar jauno tiltu savieno Daugavas kreiso krastu. Jaunā gājēju promenāde gar Daugavmalu kļūst par galveno telpisko mugurkaulu.
Dambja līcis veidots kā publiski pieejama ūdens telpa ar jauniem ūdens infrastruktūras objektiem – āra peldbaseinu, pontonu ar atpūtas zonu un peldmāju pontoniem.

11/08/2026

LA 184. Lieliska krastmala zaudē savu sociālo vērtību, ja paliek izolēta kā «sala». Tikai nodrošinot loģiskus un drošus savienojumus ar apkārtējo apbūvi, krastmala pārtop par aktīvu pilsētvides elementu, veicinot iedzīvotāju mobilitāti un uzlabojot dzīves vides kvalitāti. Arī Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam (Latvija 2030) krastmala tiek definēta kā stratēģiski nozīmīgs publiskās telpas resurss, kura potenciāls pilnvērtīgi realizējas tikai spēcīgā telpiskajā sasaistē ar pilsētas audumu.
Ja krastmala nav pieejama vai ir slikti savienota ar pilsētu, tā saskaņā ar stratēģiju tiek uzskatīta par neizmantotu valsts attīstības resursu. Jebkurš pilsētvides uzlabojums nozīmē izvēli un prasa papildu izmaksas. Tomēr svarīgi saprast, kā to iespējams panākt, un izvērtēt īstermiņa izmaksas un ilgtermiņa ieguvumus. Plašāk Luīze Eglīte

07/08/2026

LA 184. Ūdens spēja absorbēt un pakāpen*ski atdot siltumu palīdz mazināt tā dēvētā pilsētas karstuma salas efekta intensitāti, kas raksturīgs blīvi apbūvētām teritorijām ar lielu cieto segumu īpatsvaru. Līdzās plašākiem ūdens infrastruktūras risinājumiem pilsētās arvien biežāk tiek izmantotas arī miglas jeb smalki izsmidzināta ūdens sistēmas. To darbības princips balstās uz ļoti smalku ūdens daļiņu iztvaikošanu, kas absorbē siltumu no gaisa un rada tūlītēju dzesējošu efektu. Papildus dabiskām ūdenstilpēm un strūklakām tiek izmantoti aktīvi pilsētvides dzesēšanas risinājumi. Viens no vienkāršākajiem un efektīvākajiem paņēmieniem ir ielu un cieto segumu laistīšana karstuma periodos. Mitrinot asfaltu un citus segumus, tiek veicināta ūdens iztvaikošana, kas samazina akumulētā siltuma daudzumu un uzlabo mikroklimatu apkārtējā teritorijā. Plašāk Mārīte Sprudzāne https://www.facebook.com/marite.sprudzane?locale=lv_LV

04/08/2026

LA 184. Aizsargdambja projekts apvieno divas funkcijas: krīzes infrastruktūru un ikdienas publisko telpu, kurā Daugava kā artērija savieno Jēkabpili un Krustpili, būdama to nozīmīgākais vides elements. Attīstot šo pilsēttelpas daļu, var ieraudzīt daudz līdz šim nenovērtētu vietzīmju un atklāt Daugavu no jauna – tās tecējumu, krāces, gleznaino Krustpils panorāmu un skatu uz augstajiem baznīcas torņiem. Daugavai ir dažāds raksturs, un dambja promenādei arhitekte Laura Lāce bija iecerējusi radīt intuitīvu, telpisku dramaturģiju ar īpašu ritmu – vietām, kur cilvēki iet, apstājas, vēro un bauda dabas klātbūtni, jāmijas ar aktīvākas atpūtas iespējām. Būtisks aizsargdambja pārbūves aspekts ainavu arhitektei Sintijai Nepartei bija promenādes iekļaušana zaļi zilajā infrastruktūrā (7,88 ha pirmajā kārtā). Pastaigu maršrutos ieplānota gan divus metrus plata koka laipa, kas ved cauri dažādām zaļajām zonām, ap/pāri mitrzemei, gan minerālmateriāla seguma celiņi ar izveidotām atpūtas vietām, informatīvi izglītojošiem elementiem un vides objektiem dabas vērošanai, kā arī piknika zonas. Plašāk Jolanta Aspere

Address

Riga
LV1001

Website

https://www.zurnals.lv/lv/

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Latvijas Architektūra posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Want your business to be the top-listed Gym/sports Facility in Riga?