03/06/2026
Jaunajā žurnāla UNA numurā intervija ar mūsu kluba līdzdibinātāju Ģirtu Mihelsonu. 📖⚽️
Domāt, vēlēt un darīt labu
ĢIRTS MIHELSONS ir futbola skolas “Metta” motors. Viņš sevi sauc par laimīgu cilvēku un vienlaikus atzīst – nekas mums nav iedots vienkārši tāpat vien. Pirms divdesmit gadiem izveidojis organizāciju, kas vērsta uz citādu pieeju jauno sportistu trenēšanā, viņš turpina doties uz priekšu. Nebaidoties iet savu ceļu un vienkārši cenšoties šo pasauli padarīt mazliet labāku.
(..)
Mums būtu jāpārskata tas, kā ģimenes iet cauri bērnu izglītības posmam saistībā ar mācību procesu un interešu izglītību. Ir jādomā, kā saglabāt maksimāli labu ģimenes mikroklimatu. Jo arī šķiršanās procents Latvijā ir traģiski augsts. Piedzīvojot šos divdesmit organizatoriskos gadus, kas pavadīti “Mettā”, satieku daudz vecāku un redzu, kā ģimenes burtiski plīst pa vīlēm, lai visu paspētu un atlicinātu laiku pamatlietām. Tās ir katra personīgais darbs, bērnu skološana, bērnu interešu izglītība. Vēl taču kaut kur ir jāieliek ģimenes kopīgi pavadītais laiks un katram savi atpūtas brīži. Tā ir katastrofāla kļūda iespiest mācību procesu astoņos mēnešos. Skrienam uz skolu un darbu agri no rītiem, pēc tam ir pulciņi, katrs no tiem visbiežāk ir citā vietā. Mājās pie vakariņu galda, kamēr ģimenē aug bērni, tā īsti nemaz nesatiekas. Divpadsmit gadu tiek dzīvots mūžīgā steigā, bet, ja ģimenē ir divi vai trīs bērni, šis posms palielinās jau līdz astoņpadsmit vai pat vairāk gadiem. Laiku kopā pavadām maz, dzenamies, lai visur būtu un paspētu. Gluži likumsakarīgi, ka šādi pieaug arī spriedze savstarpējās attiecībās. Daudziem vecākiem, ko ikdienā satieku, burtiski uz sejas rakstīts, ka viņi ir piekusuši, pārguruši. Un, ja salīdzinām šodienas bērnu ikdienu ar mūsu paaudzi un laika grafiku, tas tomēr bija nedaudz vieglāks. Trigeri, kas bērnus un jauniešus rausta, ir daudzkārt palielinājušies. Kopējā situācija veidojas tāda, ka visus šos gadus esam uz izdegšanas robežas. Ir beidzamais laiks šos jautājumus atrisināt.
(..)
Visu interviju lasi žurnālā!
Teksts: Evija Ozola
Foto: Matīss Markovskis
