28/01/2024
Vakardienas personīgais un intīmais Primal Play kā parasti izgaismoja tēmas : robežas, uzticība un atbrīvošanās.
Apzināts ‘’ Nē ‘’ nav atraidījums vai noslēgšanās, tās ir rūpes par sevi. 💛
Ja mēs iemācāmies skatīties uz apzinātām robežām, kā katra paša spēju sajust ko man vajag, lai parūpētos par sevi šajā brīdī, nevis kā atraidījumu, tad pēkšņi paveras ļoti plašs uzticības un brīvības lauks, kurā varam kopā rotaļāties, atklāt sevi, viens otru un atrast kopīgo JĀ.
Kad sāku skatīties uz robežām, kā tīri somātisku pieredzi, ne racionālu vai garīgu, es sajutu daudz dziļāk, kādu tuvību spējam piedzīvot ar otru, ja cienam ķermena vajadzības. Tiklīdz šajā procesā iesaistās prāts, uzpeld vesela virkne raižu - bailes no atraidījuma, bailes zaudēt kontaktu ar partneri, bailes zaudēt to pavisam, bailes no pretreakcijas (piem. uzbrukuma), bailes nodarīt pāri otram utt... Bailes, bailes, bailes un prāta spēles - tās ir beigas iespējai satuvināties un baudīt.
Primātu spēlēs starp vīrieti un sievieti izgaismojas mūsu sarežģītās attiecības ne tikai ar pretējo dzimumu, bet arī ar pašām robežām. Sievietēm tas var būt emocionāls pārdzīvojums - piemēram, pirmo reizi apzināti izteikt, izkliegt un sajust ‘’nē’’ nezaudējot kontaktu ar partneri.
Vīrieši, savukārt, bieži saskaras ar apziņu, ka bailes nodarīt pāri uztur pastāvīgu saspringumu un reizēm pat vainas apziņu par savu spēku, kas liek sevi iegrožot - nav pārsteigums, ka šāda interakcija un attiecības nesniedz piepildījumu un baudu.
Kad mēs uzticamies sev, mēs jūtamies droši. Ja mēs ieklausamies savā ķermenī un tā impulsiem, mēs ļoti spontāni un dabīgi sajūtam, kam ir liels trekns ‘’ JĀ’’ un tam ļaujamies, un tik pat spontāni, bez kalkulēšanas jūtam NĒ, šis man šobrīd neder. Uzsvars uz ‘’ šobrīd’’, jo tik cik viļņains ir emociju okeāns, tik pat mainīgas ir arī mūsu ikbrīža vajadzības.
Svarīgākais šajā procesā ir vienošanās starp abiem partneriem uzņemties pilnu atbildību par sevi, cienīt savas un otra vajadzības un ''nepamest'' partneri.
Paldies par vizuālo mielastu♥️
