25/07/2022
Sveiki, esmu Annija! Ja esi šeit, visticamāk, tu to jau zini. 😀
Pagājuša gada beigās es uzsāku kouča darbu ar jauniešiem. Nodarbību veidošanas laikā izlaidu caur sevi iekšējo jauniešu problemātiku (labsajūta, pašidentifikācija sabiedrībā, atdalīšanās jeb pieaugšana, savu "normu" formēšana, attiecības, darbības sfēras un motivācija), lai atrastu labākos risinājumus SAKNĒ.
Es apzinājos, ka manis radītā pieeja ir universāla, jo ir vērsta uz katra darbu pašam ar sevi. Ne tikai ar "efektīvāk un ieteicamāk",
bet – kā MAN ir labāk❔
Bez "pareizi / nepareizi", bet to, kā ES vēlos dzīvot ikdienā, realizēties ārpasaulē, baudīt būšanu šeit un dalīties tajā ar līdzcilvēkiem?
Man radās sajūta, ka tas "man" ir arī manī pašā jāmeklē, ne ārvidē.
📍Darba gaitā es nonācu pie jēgpilnas ikdienas koncepcijas.
Jeb mums par mums pašiem – atklātiem ar sevi, spēcīgākiem un laimīgiem❗️
Jaunu sirdī, atvērtu iespējām, apņēmības ziņā spēcīgu cilvēku klubs, kur mēs atbalstām viens otru un palīdzam atraisīties TIKAI, ja esi gatavs uzņemties atbildību par sevi un spert vienu mazu soli aiz soļa. Veidoties un veidot. Un šeit ienāku “spēlē” es.
Paskatoties apkārt, mūsu ir maz, tāpēc ir svarīgi, lai esam kopā un varam paveikt vairāk. Ne tikai stāvēt tik spēcīgi, cik šobrīd varam, bet arī balstīt apkārtējos. Būt īstam, būt cilvēkam. Tas nav vajadzīgs tiem, kuri atrod sūdzības, pauž savu neapmierinātību pret ārvidi, vārdu sakot, negrib dzīvot labāk, un tā ir viņu izvēle, un tas ir normāli.
Esmu pārliecinājusies, ka strādā tikai tas, kur par pamatu esam mēs paši – ar savu starta pozīciju, savām vērtībām, interesēm un pašsajūtu. Un cik dziedinoša ir doma, ka mēs tiešām varam dzīvot labāk.
Šis "labāk" ir visai konkrēti un saprotami katram izjūtams. Mēs zinam, ka esam spējīgi.
Manuprāt, tas ir mūsu vienīgais pienākums dzīvē pret sevi – cieņpilni izveidot sev vislabāko dzīves pieredzi, kāda vien ir mūsu spēkos.
Un mēs katrs to varam. Tu to jau dari katru brīdi, pieņemot vislabākās izvēles savā ikdienā.
Solis aiz soļa ar ikdienas atklātības un atzīšanās devu – kā man būtu vēl labāk?
Laimi mēs atrodam (vai atrodam sevi laimes mirklī), kad jūtam, cik tas, ko ES daru, ir sarežģīts, reizēm smags, bet tik ļoti VĒRTĪGS!
Kad paceļam vissmagāko, ko varam nest – pacelsim sevi, lai stāvētu stingri un padarītu savu pasauli mazliet mīlestības pilnāku.
