Airējot Latviju

Airējot Latviju 800 km, 22 upes, 5 sateces baseini, 1 Latvija.

Brauciena mērķis: ar laivām šķērsot Latviju no tālākā austrumu punkta Pasienes pagastā, netālu no Zilupes upes, līdz tālākajam rietumu punktam Nīcas pagastā - Bernātu ragam.

28. aprīlis, 34. diena.Vadakste viegli meandrē caur tīrumiem un retam koku pudurim. Šķeršļu šeit ir maz, braukt viegli. ...
04/05/2025

28. aprīlis, 34. diena.
Vadakste viegli meandrē caur tīrumiem un retam koku pudurim. Šķeršļu šeit ir maz, braukt viegli. Pa ceļam redzam daudz stirnu. Tās sastingst un skatās, līdz tu sāc kustēties vai paskaties tieši virsū. Tad pāris lēcienos tās pazūd aiz krūmiem.

Upe plūst caur palieņu pļavām, kur zarojās un līkumo starp zāles apaugušām saliņām. Ja nebūtu straumes, varētu apmaldīties. Bet straume ir ļoti laba.

Kad tiekam atkal līdz robežai, sākas bebru uzpludinātie posmi. Upe kļūst daudz platāka, straume lēnāka. Krastos niedru lauki. Drīz pēc tam sākas cilvēku uzpludinājums - Vadakstes HES ūdenskrātuve.

Sākot no Priedaines straume pavisam apstājas, Vadakste kļūst tikpat plata, kā lielupe. Spēcīgs pretvējš, cenšamies airēt gar krastu, bet upe ir tik taisna, ka tas daudz nelīdz. Stiprā airēšana uzdzen apetīti, pusceļā jāuzēd.

Esam pie HES. Steidzam tālāk, jo gribam paspēt līdz veikalam, kura darba laiku neizdevās atrast internetā. Līdz pieciem vajadzētu strādāt. Laivas noparkojam aiz muižas, parkā. Ejam pa mazajām ieliņām starp trīsstāvu mājām. Vadastes ciemā viss izskatās sakopts, kaut gan novecojis. Dzīvība turpinās, kaut gan puse no mitekļiem šķiet tukši. Veikals ierīkots vienā no dzīvokļiem, ieeja no kāpņu telpas. Pirmdienās līdz četriem. Nepaspējām.

Ejam uz laivām. Apskatām muižu, parku, ceriņu dārzu, kurš pirms ziedēšanas ne ar ko neizceļās, Svētozola paliekas. Pusdienās auzas.

Aiz muižas Vadakste atkal ieņem normālu platumu, straume atkal priecē. Upe līkumo, mutuļo un traucās uz priekšu. Traucamies arī mēs.

Pie robežstabiņa 0618, uzreiz aiz līkuma pār upi pārliecies ievu krūms. Skatos - man priekšā Pēteris nepaspēj izgriezt līkumu un brauc tam tieši virsū, sargājot saules paneli, ķerās pie zariem. Straume sagāž laivu, ūdens iekšā gan laivā, gan kameru somā. Stājam krastā un slaukām elektroniku. Viss darbojas, izņemot vienu powerbanku, kas sasūkusi ūdeni un vairs nereaģē. Tikai pēc tam Pēteris pārģērbjas - fotogrāfam prioritāte ir kameras. Kad adrenalīns pāriet, jūt ka paliek auksti. Izdzeram kafiju un pakojamies.

Aiz pāris līkumiem arī nakšņojam. Šoreiz Lietuvas pusē uz pussalas starp upi un vecupi.

Šodien nolaivoti 18,8 km.

01/05/2025

27. aprīlis, 33. diena
Rīts sākas ar smagu vilkšanu. Cerības, ka grāvis starp diviem tīrumiem būs braucams (caurejams) neattaisnojās. 500 m tālāk esam pie zemes ceļa. Vienbalsīgi nolemjam, ka jābrauc pa ceļu apkārt.

Sastutējam laivas uz dēļa pēc vecās metodes un sākam stumt. Šķiet, ka vecās metodes vairs nestrādā, kā vajadzētu. Airi vairākas reizes jāpārsien, jo neturās. Laivas koniskā aizmugure nav tā labākā vieta, kur kaut ko piesiet. Es no priekšas vilkšu striķī, Pēteris aizmugurē stūrēs. Pie katras bedres laivas purns beržās gar ceļu. Negribam laivu izdeldēt, mēģinām lēnāk, laivu turot uz augšu. Tas daudz nelīdz. Pēterim ienāk prātā ideja par ablācijas vairogu - vietā, kas beržas, ar makgaivereni pielīmējam ceļmalā atrastu PET pudeli. Lai dilst tā, nevis laiva.

Droši un ātri aizvelkam laivu līdz Līgotnei/Vadakstei. Dažādās kartēs šis posms nosaukts dažādi. Vietējie teic, ka kartēs ir kļūda un tas vispār ir grāvis. Bijām cerējuši uz mazu strautiņu Rīgavas izmērā, tomēr mūs sagaida 4 m plata upe ar spēcīgu straumi un trīsstobru caurteku.

Pēc launaga laizamies iekšā. Tik dīvaina sajūta, kad pēc diviem aira vēzieniem krasti skrien garām neticamā ātrumā. Nedēļu braucot pret straumi un caur kokiem, to jau bijām aizmirsuši.

Īsu mirkli velāk un 5 km tālāk esam pie Lietuvas robežas, tālāk brauksim pa robežupi. Kamēr velkam laivas pāri ceļam, pie mums pienāk runātīga dāma ar vīru. Esot rīdzinieki, bet iekopuši dārzu bijušās muitas ēkas pagalmā. Uzzinām par vietējo vēsturi, par Vadaksti, par covid laiku nedienām ar robežsardzi.

Laivojam pa robežu, tā tiek tīrīta, koku tikpat kā nav. Pat milzīgie bebru dambji ir ar ekskavatoru izrakti. Krastos redzamas ļoti daudzas bebru alas. Ik pēc brīža robežstabiņi. Latvijas pusē stabiņš 0666, uzreiz pēc tā upē parādās koki.

Pēc dažiem šķēršļiem arī nakšņosim. Bet nakšņot Latvijā vai Lietuvā? Lietuvā vairāk koku, ceļamies ārā kreisajā krastā. Karte teic, ka šai posmā Vadakste vairs nav robežupe, tā ka esam tomēr Latvijā.

Iepuvušu alkšņu malkas zemo siltumietilpību atsver tas, cik viegli to savākt.

Šodien noripoti 5,3 km, nolaivoti 8,3 km.

29/04/2025

26. aprīlis, 32. diena
Pēc Auces prasās atslodzes diena. Aukstajā rītā baudām kafiju guļammaisos. Ļaujam saulei iesildīt dienu, startējam ap pusdienlaiku.

Pludinām laivas tā pat kā vakar. Šodien ceļā gadās arī daži koki un daudzas caurtekas. Tām cauri jālaivo. Viens iesēžas priekšējā laivā un stumjās cauri. Mēģinām arī vilkt laivas cauri, iepriekš izpludinot striķi pa straumi caur caurteku. Tas tomēr aizņem vairāk laika.

Pie vienas no caurtekām piestāj vietējie un jautā, vai interesantāk nebūtu pa upi, tepat netālu esot Auce.

Ejam pusotru kilometru uz Bēnes veikaliem, šoreiz iepirksim pārtiku vairākām dienām, lai rīt nav atkal jāiet. Laivas tikmēr gaida vienā no caurtekām.

Drīz vien esam pie krustojuma - Rīgava aiziet pa labi, bet mūsu ceļš turpinās pa kreisi, pa grāvi. Grāvī ir daudz krūmu, šādi pludināt vairs nevarēs. Nolemjam brist pa ūdeni, velkot katrs savu laivu aiz muguras. Ūdens un mīkstā gultne ir tieši tik dziļi, lai knapi nepiesmeltu gumijniekus. Ik uz soļa ir jāliecās un jālavierē cauri ievām un pāri kritušiem alkšņiem. Ceļš ir lēns un grūts.

Kad vienā krastā sākas tīrums, grāvis ir vēl aizaugušāks, turpināt nevarēs. Jāvelk laivas gar tīrumu. Atelpas pauze ik pēc 50 metriem. Smagi. Pus kilometru talāk apstājamies. Vakars klāt.

Saules panelis nespēj turēt līdzi mūsu elektrības patēriņam. Ejam uz blakus esošajām mājām, palūgt uzlādēt baterijas. Pagalmā mūs sagaida draudzīgs sargsuns, kurš atļauj pieklauvēt pie durvīm. Tās atver smaidīga saimniece, kas piekrīt palīdzēt. Elektrība viņai netrūkstot. Atstājam baterijas un ejam vārīt vakariņas.

Šodien nopludināti 5,6 km, novilkts 1,0 km.

29/04/2025

25. aprīlis, 31. diena.
No rīta ķeram pēdējos saules starus, lādējam baterijas. Visu dienu sola apmākušās debesis.

Braucam gar Vecvagarēm, šeit upe ir tīrīta, braukt viegli. Tālāk daži bebru aizsprosti, bet citu šķēršļu tik pat kā nav. Slīdam gar daļēji pārplūdušām pļavām un mežiem.

Klāt ir tilts ar ceļu, kas ved uz Penkuli. No šejienes tikai pus kilometrs. Ejam vēlreiz pēc gardās baltmaizes. Lasām ciema ziņojumu dēli, kožot ābolmaizē un dzerot kafiju no automāta. Gliemeži, gliemeži, zumbas treniņi, gliemeži, meistars, kas dara visu.

Laiks doties tālāk. Atkal bebri un palienes. Pārsteidzošā kārtā, jo tālāk uz augšu brauc, jo vieglāka un patīkamāka laivošana. Nepamanām, ka nelielā Auce nogriežas pa labi. Domādami, ka esam Aucē, nobīstamies, ka tālāk jābrauc pa 40 cm platu grāvīti. Papētot karti, saprotam, ka jau esam Rīgavā. Tā ir tik pat plata, kā Auce 200 m tālāk.

Pabraucot tālāk, tāda sajūta, ka būtu atgriezušies Auces pašā lejtecē. Braucam pa taisnu novadgrāvi, pretī spēcīga straume. Slīdot caur pļautajām niedrēm, var airēt tikai vienā pusē, otrā ir pārāk sekls. Upes kritums, vai mūsu gadījumā kāpums, ir redzams ar aci - braucam augšā kalnā.

Ik pa laikam Rīgavā ieplūst meliorācijas drenas un mazi novadgrāvīši. Katrs no tiem rada nemiera sajūtu, jo nozīmē, ka tālāk ūdens būs mazāk. Drīz vien laivas dibens sāk skart gultni, jāmeklē dziļākā vieta.

Nolemjam izmēģināt metodi, kuru apspriedām jau izlūkbraucienos. Tāpat kā ķīniešu tirgotāji un Volgas burlaki, piesienam pie laivas divus striķus - katram pa vienam. Ejam katrs pa savu upes krastu, velkot laivu līdzi. Otra laiva piesieta pirmajai astē. Šādi laivas vilkt ir tik viegli, ka tā šķiet kā krāpšanās. Tomēr saule jau laižās uz rietu, turpināsim rīt.

Šodien nolaivoti 9,0 km, nopludināti 1,6 km.

Auce - upe mazohistiem un tiem, kuri vēlas izjust neskartas upes mežonīgumu.
26/04/2025

Auce - upe mazohistiem un tiem, kuri vēlas izjust neskartas upes mežonīgumu.

26/04/2025

24. aprīlis, 30. diena.
Šodien koku tikpat daudz, cik vakar. Negribās domāt, kas būs tālāk. Pēc 200 m pus stundā izkāpjam krastā. Domājam, vai ir vērts braukt tālāk, vai tomēr labāk vilkt laivas pa ceļu.

Liekam lietā Matīsa dronu. Palidojam gabaliņu uz priekšu, skats nav iepriecinošs - turpmākie 600 m bez pārmaiņām, koku jūra. Gandrīz jau atkāpjamies, bet tomēr nolemjam līdz nākamajai mājai aizbraukt. Ja nu paliek labāk.

Pārvelku laivu kārtējam resnajam kokam, liecos lai laistu laivu ūdenī. Krīt kaut kas gaišs. Pirmā doma: "Nu nē, tālāk būs jāiztiek bez telefona!" Pēc kartes aplūkošanas aizmirsu aizvērt vestes kabatu. Pēteris jautā, vai meklēsim. Nu labi, laikam jau jāpameklē ir, kaut gan spēcīgā straume varēja to aiznest sazin kur. Noģērbjamies un lecam ūdenī. Tas ir pārsteidzoši auksts, stindzina pēdas. Ūdens līdz viduklim, labākais variants - taustīties ar pēdām. Neizdodās. Pēkšņi pamanu gaišāku plankumu gultnē. Ir! Un vēl darbojas. Satinu tualetes papīrā, vakarā pie uguns vēl pasildīšu.

Pie mājām divi upes līkumi ir iztīrīti. Piecās minūtēs nobraucam tik, cik iepriekšējā stundā. Laikam vietējie negrib katru dienu skatīties uz lauzeni.

Tālāk atkal tas pats vecais stāsts. Mierina doma, ka priekšā ir vēl mājas, un tālāk HES. Vietējais onka māca Pēterim, kā jāstumj laiva, ka vajag ar fuksīti izzāģēt. Žēl, ka mums nav divi gadi ekspedīcijai, varētu mazliet patīrīt.

Tiekam līdz HES. Pareizāk, līdz aizsprostam. HES šeit vairs nav, bet uzpludinājums saglabāts. Baudu sagādā airēt un viegli slīdēt pa gludo ūdens virsmu. Vienā elpas vilcienā nobraukts kilometrs.

Tuvojamies Penkulei, bet tuvojas arī Aibes slēgšanas laiks. Pie pirmajiem nopietnajiem šķēršļiem izlemjam, ka jāiet uz veikalu kājām, vajag pārtiku. Un cepumus, protams! Nav tālu, pusotrs kilometrs pa ceļu, pa upi četri.

Gluži kā pīles, parkā ēdam baltmaizi. Pēc mēnesi garas pauzes tā ir tik garda! Līdz šim to nepirkām, jo grūti parvadāt nesaspiežot. Bet, ja apēd uzreiz, tad nav jāved.

Pie laivām secinām, ka ir jau vēls un tālāk braukt nav vērts. Vakariņās grauzdējam baltmaizi. Pilniem vēderiem pēc smagās dienas ātri iemiegam.

Šodien nolaivoti 5,7 km.

23. aprīlis, 29. diena.No rīta pieļaujam kritisku kļūdu - neiedzeram kafiju. Apmākušās debesis šķiet drūmākas nekā citre...
25/04/2025

23. aprīlis, 29. diena.
No rīta pieļaujam kritisku kļūdu - neiedzeram kafiju. Apmākušās debesis šķiet drūmākas nekā citreiz, koku labirinti vēl nospiedošāki nekā vakar.

Pār upi krustām šķērsām sagāzušās milzīgas vīksnas, oši, vītoli, pa kādai retai eglei. Bieži starp diviem šķēršļiem nepietiek vietas, lai apgrieztu laivu. Neskaitāmas reizes jākāpj ārā no laivas, lai pārvilktu pāri.

Pēcpusdienā piestājam uz tējas pauzi. Atpūta un kofeīns uzlabo omu. Palīdz arī saules stari.

Turpinām ceļu daudz pacilātākā garastāvoklī. Šķiet, ka ūdens līmenis ir cēlies - straume mazliet spēcīgāka un šķēršļi daļēji applūduši. Tomēr progress ir lēns, koku daudz.

Kad ūdens līmenis atkal krītās, piestājam uz otrajām pusdienām. Tad vēl daži meandri un vakars jau klāt, spēki arī iet uz beigām. Nakšņosim bijušā māju vietā, pie skaista upes līkuma.

Šodien nolaivoti 3,9 km.
Līdz Rīgavai vēl 12 km.

24/04/2025

22. aprīlis 28. diena.
Ūdens līmenis pa nakti nokrities. Kamēr brokastojam un pakojamies, tas atkal ir augšā, vismaz 30 cm. HES laikam ļoti bieži maina darbības režīmu.

Kāpjot ūdenī, pamanu pirmos ievu ziedus krūmāja dienvidu pusē. Kuru katru mirkli visi krasti būs balti.

Straume ir lēnāka, nekā vakar. Retos posmos var pat uzņemt ātrumu, bet tad atkal koki. Šķiet, ka koki ir viss, par ko domājam, viss, kas šobrīd ir svarīgs.

Braucam gar viesu māju, šeit upe ir uzpludināta. Jauki beidzot atkal paairēties. Pabraucot garām, uzreiz sākas šķēršļu josla. Strauji upe kļūst seklāka, gultne akmeņaināka. Tūlīt būs klāt Kroņauce un HES. Pēdējie 200 m jāvelk, brienot pa ūdeni, kas līdz potītēm.

Bet pirms tam, protams, jāaiziet līdz Tērvetes firmas veikalam pēc kvasa un cepumiem. Atstājam laivas aiz rūpnīcas. Apejot apkārt, izrādās, ka Tērvetes dzērienus ražo nevis Tērvetē, bet gan Kroņaucē.

Dzirnavu ezeriņš ir kā pelnīta atpūta. Esam pievārējuši trešdaļu no augstumu starpības starp Jelgavu un iekāpšanu Vadakstē. Ūdenskrātuve ir 36 m virs jūras līmeņa.

Tālāk upe ir plata un mierīga, koku maz. Diemžēl tas neturpinās ilgi. Izbraucam vēl dažus meandrus, pavingrojam pa kokiem un kāpjam krastā.

Uzreiz pēc laivu izvilkšanas krastā sāk gāzt lietus. Uzceļam nojumi pirmajā daudz maz no krūmiem brīvajā pleķītī, ko atrodam, lai pārlaistu gāzienu. Te arī gulēsim.

Šodien nolaivoti 12,5 km.

21. aprīlis, 27. dienaNo rīta gar nometni staigā aizdomīgi cilvēki ar spainīšiem un neatsveicina. Vēlāk saprotam, ka viņ...
23/04/2025

21. aprīlis, 27. diena
No rīta gar nometni staigā aizdomīgi cilvēki ar spainīšiem un neatsveicina. Vēlāk saprotam, ka viņi lasa vīngliemežus. Daudz gliemežu, daudz lasītāju, vismaz 3 kompānijas.

Ūdens līmenis, salīdzinot ar vakardienu, atkal cēlies. Straume ir vēl spēcīgāka. Ja Auce var izmantot negodīgus paņēmienus, tas ir, sūtīt mums pretī uzkrāto lietus ūdeni, tad mēs arī varam izmantot negodīgus paņēmienus. Taisnajos posmos braucam gar maliņu, virs applūdušās zāles, kur ūdens bremzējas, ar vienu airi atgrūžamies no krasta. Šādi var pat gandrīz atpūsties. Līkumos meklējam, kur straume vājāka un braucam pa turieni.

Sākas pirmie meandri un kā jau zināms, tiem līdzi nāk kritalas. Pret straumi pārvarēt šķēršļus ir mazliet piņķerīgāk. Lienot pa apakšu, jāuzmana, lai straume neparauj purnu uz sānu. Slīdot pāri zemajiem kokiem, jārēķinās, ka straume laivu stums atpakaļ, tāpēc jāairē un jāatgrūžas pret grunti spēcīgāk. Vislielāko problēmu rada lielie koki, kuriem jāpiebrauc sāniski, lai izkāptu no laivas. Straumes dēļ to ir grūti izdarīt.

Uz dažiem kokiem atrodam gliemežu kolonijas. Iespējams, tie ir HES radīto plūdu atnestie gliemeži, kam izdevies kaut kur pieķerties.

Akācijās piestājam veikalā pēc auzām, eļļas un cukura. Mēģināsim uz ugunskura pagatavot cepumu aizstājēju - karamelizētas auzas. Caur parku braukt ir jauki, straume neliela, koku upē nav.

Izbraucot no ciema, saprotam, ka straume ir vājāka tāpēc, ka ūdens līmenis atkal pazemināts. Tagad vieglāk izbraukt līkumus, muskuļi vairs nesmeldz no slodzes, tomēr vairāk koku ir virs ūdens. Cīnāmies vēl pāris stundas, tad stājam krastā.

Ejot pēc ūdens, redzam, ka ūdens līmenis ievērojami pacēlies. Pēc tam vēl, kopā ap pus metru. Sākam jau uztraukties, ka mūsu zemā pussaliņa nekļūst par upes gultni.

Pēc vakariņām Pēteris grauzdē auzas, tikmēr tumsā bebri lēkā ūdenī. Lietu nesola, tāpēc gulēsim vislabākajā vietā - blakus ugunskuram.

Visu vakaru prāts ir nemierīgs par ūdens līmeni. Arī naktī pamostoties pirmā doma: "Cik augstu ūdens?" Tomēr viss kārtībā, upē jāguļ nav.

Šodien nolaivoti 9,7 km

20. aprīlis, 26. diena.Lija visu nakti, tagad atkal saule. No rīta manām, ka ūdens līmenis ir cēlies. Tas labi, būs vieg...
22/04/2025

20. aprīlis, 26. diena.
Lija visu nakti, tagad atkal saule. No rīta manām, ka ūdens līmenis ir cēlies. Tas labi, būs vieglāk braukt. Tomēr arī straume kļuvusi spēcīgāka. Straujākajos posmos krietni jāpapūlās, lai vispār tiktu uz priekšu.

Auces upe vēl joprojām ir taisna. Straume kļūst arvien spēcīgāka. Brīžiem piemirstās skatīties, kas notiek apkārt, jo koncentrāciju paņem airēšana. Iztērēts daudz enerģijas.

Piestājam Nākotnē pie tilta. Atkal uz veikalu pēc cepumiem un citiem cukura un miltu izstrādājumiem. Ieraugu iesala ekstraktu, atceros, cik ļoti tas garšoja bērnībā, nevaru nenopirkt. Pa ceļam uz laivu šokolādes tāfelīte un 4 banāni izgaist nebūtībā, Pēterim līdzīgi.

Pilsētas teritorijā upe ir mazāk taisnota, ir pa kādam meandram. Krācītes zem tilta nav izbraucamas - par ātru un seklu. Vēl aiz līkuma milzīgs aizsprosts, aiz nogāzušās koka saķēries lērums koku, zaru, niedru u.c. upes velšu. Kritums ap metru. Aiz aizsprosta upe pavisam mierīga, prieks airēt.

Te sastopam cilvēku no Nākotnes, braucam garām viņa pagalmam. Ja būtu braukuši dienu agrāk, tad nevarētu nemaz paairēt, tik zems līmenis parasti esot. Laikam HES palaidis lietus ūdeni. Pēc tam kartē atrodam, ka tam jābūt Kroņauces HES.

Esam pie dzelzceļa, atkal sāk līt. Solās būt īsu brīdi - labs laiks kafijas pauzei zem tilta. Sildās ūdens, pāri brauc kravas vilciens. Tilts dārd un vibrē. Baisi. Kamēr kafija izdzerta, lietus arī beidzies.

Nakšņojam pie nākamā dzelzceļa. Krūmu un koku pudurī iemitināmies omulīgā klajumiņā. Jauki šeit šķiet arī gliemežiem un vīngliemežiem, to te ir daudz. Uz katras zemē noliktās mantas uzreiz bariņš virsū. Ārpus klajuma bieza migla. Visu vakaru upē plunkšķinās bebri.

Šodien nolaivoti 16,2 km.

19. aprīlis, 25. diena.Naktī lietus tomēr nebija. Atkal svelme.Pēdējais Driksas posms un Lielupe paiet pavisam mierīgi -...
22/04/2025

19. aprīlis, 25. diena.
Naktī lietus tomēr nebija. Atkal svelme.

Pēdējais Driksas posms un Lielupe paiet pavisam mierīgi - bez straumes un vēja. Krastos atkal niedru lauki. Uz ūdens Jelgavas airētāji, gulbji un traki ķērcošs kaijveidīgo putnu bars.

Esam pie Svētes ietekas. Arī šeit gandrīz nav straumes. Tas priecē, jo jāairē tai pretī. Platā upe viegli līkumo caur pļavām un tīrumiem. Bez starpgadījumiem nonākam līdz Auces ietekai Svētē. Te ēdīsim pusdienas.

Kamēr malkojam kafiju, tālumā sāk ducināt pērkons, ir savilkušies mākoņi. Laika ziņas sola gāzienu pēc stundas, divām. Brauksim cik var paspēt pirms lietus.

Sākam ceļu augšup Austrumkursas augstienē. Auces lejtece ir taisnota, braucam kā pa grāvi. Sākumā straume ir lēna, izņemot dažus straujākus posmus. Ūdens ir maz, laiva mēdz berzties gar gultni, jāmeklē, kur tek visvairāk ūdens, tur pietiek dziļums laivai.

Stumjamies ar airiem pret krastu, seklo gultni un pļautajām niedrēm. Tumšie lietus mākoņi nāk tuvāk. Vēja brāzmas tādas, kā tieši pirms lietus - vēsas, pēkšņas un spēcīgas. Kuru katru mirkli sāksies, ceļamies krastā.

Pirmais - uzcelt nojumi. Gaidām lietu. Nometni tik agri vēl nebijām ierīkojuši. Atliek laiks gan zirņu mērcēšanai, gan rokdarbiem.

No striķiem un gumijas sataisu sistēmu, kur iekārt ūdens filtru. Nebūs vairs jāspiež, tikai jāgaida. Atrodu resnu, gandrīz taisnu, nokaltušu egles zaru - būs jauns ielāps airim. Šoreiz rūpīgi iztēšu vajadzīgajā resnumā abām aira pusēm. Turās stigri, apkārt lenta un gatavs.

Vēlāk nekā solīts, bet lietus tomēr sākas. Līst kamēr vārās zirņi, līst kamēr vakariņojam, līst kad iemiegam.

Šodien nolaivoti 17,7 km.

18. aprīlis, 24. diena"Labrīt!" uzsauc Matīss un smej. Viņš mums šodien pievienosies uz laivošanu un ir ieradies pirms m...
20/04/2025

18. aprīlis, 24. diena
"Labrīt!" uzsauc Matīss un smej. Viņš mums šodien pievienosies uz laivošanu un ir ieradies pirms mēs pamostamies.

Brokastojam, pakojam mantas. Ir tik karsts, ka jau no mantu krāmēšanas mugura ir slapja. Tikmēr ierodās arī Elīnas vecāki, viņiem šeit ir saimniecība.

Atvadāmies, velkam laivas uz Iecavu. Trijatā braukt pa milzīgo grāvi ir mazliet jautrāk. Pusdienojam pie Velna grāvja, kas savieno Iecavas upi ar Lielupes pieteku Garozi. Matīss ir uzcepis ābolu strūdeles ar putotu krēmu. Sen nebijām tādu gardumu ēduši.

Velna grāvis ir plats, straumes tik pat kā nav. Krastos gandrīz tikai ošlapu kļavas un krūmi. Pēc pāris kilometriem esam Garozes lejtecē, tā no Velna grāvja neatšķiras.

Tūlīt jau esam Lielupē. No laivas tā izskatās iespaidīgi plata. Straumes nav, vēja arī. Krastos niedres un makšķernieki. Vairāk makšķernieku, kā visā braucienā līdz šim. Airēt ir viegli, bet lēni.

Vakarā esam Jelgavā. Matīss, kā vietējais, stāsta kas kur atrodās. Par cukurfabriku, industriālo centru, pludmali, pili. Pludmalē satiekam Ulvi no laivu nomas "Mučas". Viņš interesējas par maršrutu. Saņemam vēl vienu apstiprinājumu, ka Aucē būs grūti. Atvadāmies no Matīsa. Viņš vēl atstāj Pēterim saules paneli, lai retāk vajadzētu meklēt rozeti, un dronu, lai varētu pafilmēt no gaisa.

Šķiet, ka jābrauc vēl 10 km līdz Svētei, lai atrastu vietu nakšņošanai, bet sāk jau satumst. Matīss sabiedēja par jahtām, kas braukā arī pa tumsu. Brauksim ar lukturiem un centīsimies atrast kādus krūmus ātrāk.

Izbraucam caur kanālu, kur iedegās laternas un dažādi izgaismoti objekti. Skaisti. Esam Driksas upē, kura iztek no Lielupes un ietek Lielupē. Galvas lukturīši izgaismo laivas purnu un upi priekšā. Gaisma projicē ūdens ņirboņu uz niedru sienām krastos. Tumsā zviedz zirgi.

Mājas ir beigušās, atrodam krūmus upes kreisajā krastā, kur uzturās tikai bebri un makšķernieki. Pa bebru kanālu izbraucam cauri niedrēm līdz sauszemei. Te būs gana labi. Naktī sola lietu, iekārtojam guļvietas zem nojumes. Es uz zemes, Pēteris gaisā.

Šodien nolaivoti 31,0 km.

Foto: Matīss Brants

Address

Penkule

Website

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Airējot Latviju posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Shortcuts

Share

Category