30/05/2026
Palasi, pasaproti, paliec zinošāks 👍
EZERIEM VAJAG SAIMNIEKU, KURŠ ĻAUJ ZIVĪM IZAUGT
Saruna ar Dr. biol., ekologu, pētnieku un makšķernieku Matīsu Žagaru
Rīta agrumā, kad daba mostas, iebraukt ezerā vai pastaigāt gar tā krastu ar makšķeri rokās ir atpūta, kas pieejama katram. Un nebūt nav svarīgi, vai mērķis ir kārtīgs loms vai vēlēšanās gūt prieku, noķerot zivi un to atlaižot. Cik bagāti ir Latvijas ezeri, kā tie jūtas cilvēka klātbūtnē, saruna ar Dr. biol., ekologu, pētnieku un makšķernieku Matīsu Žagaru.
📍 Vai tiešām agrāk ezeros zivju bija vairāk?
"Tā ir klasika. Kad kļūstam vecāki, šķiet, ka agrāk zāle bija zaļāka, saule siltāka. Tas pats attiecas uz zivīm. Svarīgi, par kuru laiku runājam. Pirmsindustriālajā laikmetā, pirms simts vai divsimt gadiem, cilvēku bija mazāk, zivju vairāk. Taču, salīdzinot ar padomju gadiem, zivju tagad nav mazāk."
Viņš uzsver, ka cilvēka ietekme uz vidi lielākoties ir negatīva, taču sabiedrība kļūst atbildīgāka. Deviņdesmitajos gados dabas resursi tika izmantoti daudz neapdomīgāk, bija izplatīta malu zvejniecība, bet šodien gan sabiedrības attieksme, gan ūdeņu apsaimniekošana ir ievērojami uzlabojusies.
📍 Ezeri regulāri jāpārbauda
Matīss Žagars salīdzina ezerus ar cilvēka veselību:
"Ezeri jāapseko tāpat kā cilvēks regulāri pārbauda veselību. Viss sākas ar apzināšanu – cik daudz ir zivju, kādā stāvoklī ir ekosistēma."
Pēc viņa teiktā, zinātnieku, politiķu un sabiedrības sadarbībā jāveido apsaimniekošanas modelis, kas nodrošina ilgtspējību. Mūsdienās cilvēku skaits ir pārāk liels, lai dabas resursus atstātu pašplūsmā.
📍 Maluzvejniecības kļūst mazāk
Valsts Vides dienesta dati rāda, ka pēdējo 20 gadu laikā Makšķerēšanas noteikumu pārkāpumu skaits Latvijā samazinājies desmitkārt – no 14 tūkstošiem līdz aptuveni 1400 gadījumiem gadā.
Tomēr problēma nav pilnībā izzudusi. Nelielus ezerus daži nelikumīgi tīkli joprojām var būtiski ietekmēt, tādēļ svarīga ir gan uzraudzība, gan vietējo cilvēku ieinteresētība savos ūdeņos.
📍 Kāpēc ezeri cilvēkiem ir svarīgi?
Pētījumā Alūksnē iedzīvotājiem tika jautāts, kas viņiem ir Alūksne. Aptuveni puse atbildēja – ezers.
"Ezers ir daļa no identitātes. Cilvēkiem svarīgākais bieži ir tuvākais ezers, nevis lielākais."
Kā piemērus viņš min Niniera ezeru un Rīdzenes dīķi, kas sniedz cilvēkiem iespēju atpūsties, makšķerēt un pavadīt laiku dabā.
📍 Kāda ir Latvijas ezeru veselība?
"Piesārņotu ezeru Latvijā nav," saka Matīss Žagars.
Vienlaikus viņš uzsver, ka tas nenozīmē, ka varam būt bezrūpīgi. Ezerus ietekmē lauksaimniecība, mēslojums, pesticīdi un cilvēka darbība kopumā. Labs piemērs ir Usmas ezers, kur mērķtiecīga apsaimniekošana dažu gadu laikā devusi ļoti pozitīvus rezultātus.
📍 Vai ezeri aizaug?
Sabiedrībā bieži dzirdamas bažas par ezeru aizaugšanu.
"Ja aizaug mana pludmale, tas nenozīmē, ka aizaug viss ezers," skaidro pētnieks.
Ezers dabiski noveco un tajā uzkrājas nogulsnes. Daudz nopietnāka problēma ir ūdens ziedēšana un eitrofikācija, kas liecina par pārmērīgu cilvēka radīto slodzi.
📍 Kāpēc svarīgas ir plēsīgās zivis?
No ekoloģiskā viedokļa plēsīgās zivis ir ļoti svarīgas.
"Ja mežā nav vilku, savairojas stirnas. Līdzīgi ir ezerā – ja nav plēsīgo zivju, izjūk līdzsvars."
Par veselīgu zivju sabiedrību liecina lielas līdakas, zandarti un asari. Tas nozīmē, ka ezerā ir pietiekami daudz barības un piemēroti apstākļi zivju augšanai un nārstam.
Matīss Žagars īpaši izceļ Alauksta ezeru:
"Alauksts man kā makšķerniekam patīk. Tas ir labi apsaimniekots un parāda, ka Cēsu pašvaldības ezeru apsaimniekošanas modelis ir labs."
📍 Vai vajag ielaist zivju mazuļus?
Šajā jautājumā pētnieka viedoklis daudziem var šķist pārsteidzošs.
"Teikšu skarbi – tas nav nepieciešams. Ekosistēmas pašas labi tiek galā."
Viņš skaidro, ka dabiskos apstākļos zivis veiksmīgi nārsto pašas, bet mazuļu ielaišana bieži tiek veikta sociāli ekonomisku apsvērumu dēļ – lai makšķerniekiem būtu lielākas iespējas noķert pieprasītās zivis.
📍 Ko katrs varam darīt?
Atbilde ir vienkārša:
"Ievērot noteikumus un būt godīgiem pret dabu un sabiedrību."
VISU INTERVIJU LASIET LAIKRAKSTĀ "DRUVA" 29.05.2026
