Pilngraudu Justīne

Pilngraudu Justīne 🍎Izstrādāju personalizētās svara samazināšanas programmas pieaugušajiem

Kopš sevi atceros, mani ir interesējis tas, kā darbojas cilvēka dvēsele un prāts, kā tie mijiedarbojas ar mūsu fizisko p...
20/07/2026

Kopš sevi atceros, mani ir interesējis tas, kā darbojas cilvēka dvēsele un prāts, kā tie mijiedarbojas ar mūsu fizisko pašsajūtu un tas kā veidojas veselīga un laimīga dzīve.

Esmu ieguvusi ārsta grādu, studējot medicīnu un profesionāli iepazīstot ķermeņa fizisko veselību, savukārt jau vairāk nekā 12 gadus esmu ģimenes ārste, vadot savu praksi un ikdienā tiekoties ar pacientiem.

Darbs somatiskajā medicīnā man ļāvis gūt apstiprinājumu vispārzināmajai tēzei, ka: „Fiziskā veselība ietekmē psihisko un psihiskā veselība – fizisko!

Esmu no tiem ārstiem, kas pirms medikamentu izrakstīšanas, cenšas motivēt pašu cilvēku – veselīgi ēst, pietiekoši kustēties, izgulēties, atmest kaitīgos ieradumus, uzlabot attiecības ar sevi un apkārtējiem.

Tieši neveselīgas attiecības ar sevi un apkārtējiem bieži vien ir „īstais iemesls”, kāpēc savā dzīvē nejūtamies labi. Šie „īstie iemesli” parasti ir apslēpti, nesajusti, neapzināti, līdz kāds palīdz tos saredzēt.

Psihodinamiskā psihoterapija, ko šobrīd praktizēju Latvijas Psihosomatikas, psihoterapijas un psihodinamiskās psihiatrijas centrā kā psihoterapijas ārste-rezidente, palīdz cilvēkam iepazīt sevi un šīs zināšanas izmantot savā labā, lai justos labāk un dzīvotu pilnvērtīgāk.

:)

Muhu Vaina regate. Mans šīs vasaras jaunais hobijs, kas ceru kļūs par ilgtermiņa aizraušanos. Centos ielikt ne tikai IG ...
18/07/2026

Muhu Vaina regate. Mans šīs vasaras jaunais hobijs, kas ceru kļūs par ilgtermiņa aizraušanos.

Centos ielikt ne tikai IG cienīgas bildes.. lai gan tas nav grūti, jo kamera tajos brīžos, kad šķiet cīnies ne tikai par vietu regatē, bet savu dzīvību, nav pieejamas.

Es šajā komandā kā iesācēja, pārstāvēju kantetāja lomu.
Dodoties regatē atklātā jūrā, mana pieredze burājot aprobežojās ar 8 treniņiem Daugavā.
Es pat īsti nezināju vai lielos viļņos man nav slikta dūša un neapkaunošu savu komandu sacensībās šādā veidā 🤭
Šī pieredze nav salīdzināma ar organizētiem pārgajieniem vai citiem ceļojumiem, kādos bijus devusies līdz šim.
Ļāvos būtībā nezināmajam un ticēju, ka beigu beigās viss būs labi, kas tā arī notika.

Viedie runā, ka jāmācās meditēt, lai restartētos no ikdienas problēmām.
Burāt nav viegli.. Bet meditēt joprojam šķiet grūtāk😄

Kā kantētāja gan daudz neizjutu, ka man vajadzīgs liels fizisks spēks. ( kā bildēs var redzēt, ja laikapstākļi ļāva, varēja pat “pagulēt”). Ko bildēs nerādu ir zilumi, kurus gūst burātājas pārvietojoties pa nestabilu laivu vai stipras kantes gadījumā turoties pie laivas vantīm vai reliņiem.
Bet meitenes, kas ir pie grota, genākera vai foka trimēšanas gan močī. Viņas ļoti iedvesmo! Bet visas tomēr priecājamies, ka uz laivas ir arī vīrieši, kas tomēr parasti ir stiprāki un stabilāki.

Kārtējo reizi visu piedzīvoto grūti vienā postiņā apkopot.
Ar vien vairāk domāju kādu dienu, kad atrastos laiks😄 šīs sajūtas pierakstīt grāmatā, kura piedāvātu jautri izklaidējošā veidā palasīt par alternatīvām kā ārstēt depresiju bez zālēm, alkohola vai bēgšanu iemīloties 😄

Es lepojos ar sevi par to, ka neskatoties uz to, ka man no tik daudz kā ir bail, ir neticība sev un miljons iemeslu atteikties no piedzīvojumiem.. es neļauju šīm sajūtām vadīt manu dzīvi… ne vienmēr tas izdodās, bet kādreiz sanāk.

😄🤭

Kāpienu sākam 21.01. 2026 trešdienā, svētdien 25.01 jau jābut Kilī virsotnē-  Uhuru Peak 5895 m v.j.l. 26.01 izejas punk...
30/01/2026

Kāpienu sākam 21.01. 2026 trešdienā, svētdien 25.01 jau jābut Kilī virsotnē- Uhuru Peak 5895 m v.j.l.
26.01 izejas punktā. ( 5 dienas augšā, 1 lejà)

Ja visu janvāri man ir bijusi sajūta kā pirms svarīga eksāmena vai it kā gatavojoties sacensibām, tad tagad sajūta, ka sacensība (ar sevi) ir uzsākta un kā jau tas vienmēr ir… ir labāk darīt un būt nekā iztēloties kā tas būs un baidīties. Bailes man ir padaudz… par to liecina somas smagums.
Bet pēc “ starta šāviena” ir mazs atslābums, sajūta par svētkiem.

Jau no pirmajiem metriem esam pārsteigti par soļošanas tempu, ko nosaka gidi ! Mēs neviens nejutamies tik švaki, lai vilktos kā tādi bruņurupuči ! Tomēr izrādās tieši šis temps Pole- Pole ( lēnām, lēnàm) ir bijis mūsu panākumu atslēga tam, ka neticamā kārtā uzkapām virsotnē visa 10 cilvēku grupa. (Jaunākais dalībnieks grupas vadītājs Toms 29 gadi, otra jaunākā - ES😂, un vecākā dalībniece superīgā Alīda-71 gads).
Bet man tomēr jābut godīgai pret lasītāju un jāsaka, ka diez gan droši par labo rezultātu mums jāpateicās ne tikai mūsu visu trenetībai, saliedētibai, lēnajam tempam, labajiem gidiem un mūsu pašu Tomam, bet lielā merā arī laika apstākļiem… kaut kam pavisam maģiskam un ne mūsu varā. Mēs tiešām bijām ļoti laimīgi- visas pārgājiena dienas mums spīdeja saule, tikai brīžos bija apmācies un nekad nelija. Arī virsotnes dienā - neticami skaists saullēkts, absolūti skaidras, zilas debesis.
Dārgās lietus drēbes vienmēr bija līdzi, bet lietus manā iztēlē bija kļuvis par parādību līdzīgu kā Salavecis, kuram neviens vairs netic.
Tomēr reality check mēs piedzīvojām kāpiena pēdējā stundās, kad bija atlicis vien kalna pakājē iziet cauri tropiskajiem lietusmežiem… Sāka normāli gāzt. Viss izskatijās tik skaisti un piemēroti… bet es nevaru iztēloties - kāds būtu izvērties mūsu pārgājiens, ja tā būtu bijusi pirmā, nevis pedējà diena !

Kilimandžaro 2“ Nogalina nevis distance, bet temps ! “ Pole, Pole ! “ Tā kā terapeites ieteikumus (cik nu tie ir)  uztve...
30/01/2026

Kilimandžaro 2
“ Nogalina nevis distance, bet temps ! “ Pole, Pole ! “

Tā kā terapeites ieteikumus (cik nu tie ir) uztveru nopietni, dažus gadus atpakaļ mazliet pat sāku trenēties pie klinšu sienas. Tomēr tas tobrīd likās pārāk izaicinoši. Ilgi neturpināju.
Kilimandžaro kalns ir patīkams ar to, ka alpīnisma iemaņas nav īsti nepieciešamas, tā būtībā ir “parasta” pārgājiena taka ar samērā vienmērīgu kāpumu līdz pat pedējai nometnei pirms virsotnes ( Kibo Huts 4600 m v.j.l. augstumā) un lai to pieveiktu pietiek tikai :) ar labu vispārējo fizisko sagatavotību.
No šīs nometnes līdz virsotnei gan “Kilī” , kā to slangā saucam kļūst ļoti kilī jeb kiling (stāvs un bez skàbekļa), tomēr joprojām kāpjams zigzagā uz augšu. Uz leju sanāk it kā pat šļūkt pa putekļainu lavu: Kilimandžaro kādreiz bijis vulkāns.

Domāju, ka arī šeit cilvēku visbiežāk neaizkavē nepietiekoši attīstīti kvadricepsi, hamstringi, sēžas muskulatūra vai kāds psiholoģisks moments… bet visdrīzàk kaut kādu iemeslu nespēja adaptēties ļoti retinātajam gaisam augstumā. ( piem. pārāk ātrs temps, nepietiekoša aklimatizācija, slikti ārstētas/ atpazītas hroniskas slimības, nepiemērots apģērbs, atbalsta trūkums ?:).
Domāju, ka var traucēt arī aukstums, īpaši, ja nāktos pirms tam salīt.

Kilimandžaro 1“ Nogalina nevis distance, bet temps ! “ “ Pole, pole! “ Piesakoties kāpienam Kilimandžaro, izpratne par k...
30/01/2026

Kilimandžaro 1
“ Nogalina nevis distance, bet temps ! “
“ Pole, pole! “

Piesakoties kāpienam Kilimandžaro, izpratne par kalniem man bija visai maza. Ieskatu par sajutām kalnos biju guvusi vien pirms gada dažas dienas pavadot Indijas Himalajos un Gaiziņā😂. Tur guvu apjausmu ne vien par to, ka kalni ļauj baudīt skaistus panorāmas skatus, bet arī to - kā tas varētu būt dzīvot mazkomforta apstākļos kalnu nometnēs un kas īsti ir augstuma (nevis aukstuma) slimība.

Godīgi sakot, es nevaru teikt, ka viss, ko jutu man ļoti patika. Drīzāk domāju- “ Kam man to viss vajadzīgs… kāpēc nevaru vienkārši atpūsties? ”
Tomēr tik pat reāli kā augstuma slimības simptomi (slikta dūša, galvassāpes ar sliktākajā gadījumā sekojošu plaušu un smadzeņu tūsku), reāla ir arī saslimšana ar pašiem kalniem…
Un te nu es esmu… mazliet vairāk kā pēc gada atkal augstkalnos, kuros man “nepatika” + izlēmusi uzrāpties vēl augstāk - Āfrikas augstākajā virsotnē Kilimandžaro 5895 m v.j.l.

Par to, ka mans hobijs varētu būt kalni man lika aizdomāties mana terapeite… Es gan joprojām īsti nezinu - kāpēc?! Vai tur bija kāda dziļāka doma vai vienkārši random pašsaprotams ietekums depresīvam cilvēkam pameklēt vēl kādu “aizraušanos” bez darba, bērna un sevis gruzīšanas.

Lai vai kā … 20.01.2026 Āfrikā, pilsētiņā Arusha, dienu pirms lielā kāpiena kopā ar vēl 9 latviešiem spriežam: Visdrīzāk neesam “normāli” šeit neviens (lai ko arī šis termins vispār nozīmētu); runājam par to, cik tieši traki viss var būt un kaut arī esam butībā vēl svešinieki- vienojamies kā viens otru “stutēsim”, lai sasniegtu mērķi; kā atpazīt brīdi, kad “ neiet pāri līķiem” (šajā gadījumā- savam), lai sasniegtu iecerēto. Tomēr lūdzu grupu (tikai daļēji jokojot), lai uz mani neskatās un, ja šķiet, ka jādzen mani nost no kalna, lai nedzen- ES GRIBU UZKÀPT ! Līdzīga attieksme patiesībā gan ir arī visiem pārējiem kāpējiem.

Kaut kā drausmīgi ilgi krāmējos. Beigās pat labi, ka man negaidīti janvāra sākumā izkrita viens it kā foršs pasākums… jo...
19/01/2026

Kaut kā drausmīgi ilgi krāmējos. Beigās pat labi, ka man negaidīti janvāra sākumā izkrita viens it kā foršs pasākums… jo tas iedeva vajadzīgo laiku, lai iepazitos ar lietām, apģērbu, fīčiņām, kas jaņem līdzi. Apgūtu Dekatlonu, Virsotni uzzinàtu par dažādàm merino vilnas veļàm un vēl visādu …
It kā jau ari iepriekš nojautu, ka šis nav ceļojums, kur iepriekšējā dienā somā iemet kādu vasaras kleitu, šortus un aidā… tomēr to, kādu gatavošos ( un arī naudu) man vajadzēs ne tikai pašam ceļojumam, bet šai bagāžai pat īsti nenojautu ( bet nu mierinu sevi, ka tas ir ieguldījums nākotnē).
Man besī tie turisma veikali- kas mēģina iestāstīt, ka plāns guļamaiss ar super tehnoloģiju ( lieki teikt “ par miljonu” ) ir siltāks par fiziski smagām segām. Nu labi- kurš gan tādu arī nestu. Nu vienvārdsakot- palasot programmiņu , sapratu, ka šajā ceļojumā var pamatīgi saskarties ar aukstumu.. ne tikai augstumu ( Kilimandžaro virsotne ir 5800 m v.j.l. ) Un tieši tāpēc tās galvenās problēmas ar bagāžu. Jo nosalt negribās. Pieredzes ceļojot tādà augstumā man īsti nav. Ir tikai ši vienas dienas pieredze Himalajos - tikt līdz 4300… nakšņoju vietā ap 3000 un manuprāt izdzīvoju tikai tāpēc, ka pusgrupa izlēma nekāpt un es savācu viņu guļammaisus- kopskaità 4 ( kur ar supertehnoloģiju vajadzeja pietikt ar vienu) . … līdz ar to es nevaru no šīs domas attiet. Čemodānā - 3 guļammaisi. 2 dūnu jakas. Slēpošanas bikses. .. vējjaka un pretlietus jakas ( varot zem dušas stāvēt… domāju noteikti izmēģināt, kad atgriezišos mājās🤣) .
Bet nu kā es to visu panesīšu- vēl nezinu. Nu ne gluži.. mums būs nesēji un pavāri. … bet viņi nesīšot tikai 13-15 kg… bet lidostā ( par biļetes cenu) man ļàva 23kg+ 7 kg… nu tik arī esmu sabāzusi… kaut es tiešàm parasti ar sevi lepojos.. ka varu ņemet maz lietas līdzi… tikai “ bērnibà” vajadzēja daudz…

Par ēšanu un sportošanu varu teikt- ka ir forši, ka ir citi mērķi ne tikai tas nolàpitais un nepārtraukti zudošais skaistums. Jutu, ka man ir bijusi pilnīgi cita motivācija ir pēdējā laikā bijusi gan kustēties, gan arī ēst- ar domu: lai viss pietiek, lai netrūkst.

Kad ir ziema un pelēks- man ir skumji + daudz darba… Tad cenšos izdomāt ko iepriecinošu, kaut ko ko gaidīt ! Tā kā sapni...
06/07/2025

Kad ir ziema un pelēks- man ir skumji + daudz darba…
Tad cenšos izdomāt ko iepriecinošu, kaut ko ko gaidīt !
Tā kā sapni par ceļojumu par Indiju biju realizējusi… domāju, ko tālāk ?! Ko gribēt vēl ?!:)
Atcerējos.. ka ir kaut kas iesākts, ko neesmu pabeigusi.. 2018. gadā ar vīru izbrīvejām 2 nedeļas ( bērnam bija tikai 2 gadi) un nolēmām sākt iet Santjago ceļu. Varbūt pat klusībā cerējām.. ka noiesim to visu… uzstādīsim kādu rekordu 😂. Diemžēl manas ceļu locītavas toreiz mūs smagi pievīla. Neskatoties uz to, nogājām tik un tā tikpat km kā visi normāi cilvēki : 12 dienās 290 km no St. Jean pied de port ( Francijā) līdz Burgos Spānijā. Tur arī beidzām savu pārgājienu tolaik. Arī dzīvē pēc tam vēl kādu laiku gājam cieši kopā, tagad tomēr šķirti:)

Tāpēc 2025. gada 16.jūnijā ( savā vārda dienā) atsāku šo ceļu tieši no Burgos un pieveicu to vakar 04.07.2025. Sanāk kopā šo 790 km nogājām 12 + 19 ‎ = 31 dienās.

Šis man ir īpašs gads, man paliek 40 ! Un tà ir arī sava veida dàvana man- uzskatāmi parādīt sev, cik stipra es esmu, ka paliekot vecākai dzīve var palikt tikai skaistāka un labāka.

Ceļš ir dzīve. Visur , kur saku vārdu ceļš var aizstāt ar vārdu - dzīve. Šeit “ uz ceļa” notiek tieši tas pats, kas dzīvē… tikai iespējams intesīvāk/ uzskatāmāk ?

Izmaksas ? Arī kā dzīvē: 20 eur par nakti veido 600 eur īri menesī 😂

Auberģi vidēji maksā 10-20 eur par gultu. Tie ļoti atšķirās. Bet mani tas nesatrauca. Laiku pa laikam nakšņoju viena. ( 3 x visā periodā)
Aplikācijas nelietoju, sekoju tikai bultām. Bet ir caminoninja u.c Tur daudz kas noderīgs esot.
Lietoju booking , lai rezervētu naktsmitni un tad arī googls maps, lai to atrastu, kad esi pilsetiņā.

Uz ceļa piedzīvots daudz… to nevar iekļaut postiņā. Šodien šo rakstu tikai kā vienu punktu savā dzīves CV !

Man nav spēka arī salikt visas tās skaistās bildes ! Tāpēc- novēlu Tev to piedzīvot pašai/ pašam !:) Aiziet !!!



Address

Zeļļu Iela 3-1
Riga
LV-1002

Opening Hours

Monday 09:00 - 20:00
Tuesday 09:00 - 20:00
Wednesday 09:00 - 20:00
Thursday 09:00 - 20:00
Friday 09:00 - 20:00

Alerts

Be the first to know and let us send you an email when Pilngraudu Justīne posts news and promotions. Your email address will not be used for any other purpose, and you can unsubscribe at any time.

Contact The Business

Send a message to Pilngraudu Justīne:

Shortcuts

Share